Es vispār nesapratu, ko daru. Bet zināju, ka gribu vēl :)

Deja manā dzīvē ir bijusi jau kopš bērnības. Skolas laikā gāju uz plastikas un deju nodarbībām, kur bija gan hiphops, gan improvizācija, gan daudz brīvas kustības.

Man vienmēr ir paticis skatīties, kā dejo citi. Filmas par dejām, hiphopa priekšnesumi, deju sacensības – es varēju to vērot ar patiesu sajūsmu. Jo deja man nekad nav bijusi tikai fiziska kustība. Tajā vienmēr ir bijis kaut kas vairāk – iespēja ar ķermeni izteikt to, ko ne vienmēr var vai gribas pateikt vārdos.

Pēc skolas pārcēlos no Rēzeknes uz Jelgavu. Sākās studijas, darbs, vēlāk ģimene un bērni. Dzīve kļuva pavisam citāda, un deja no tās uz ilgu laiku pazuda.

Tomēr sajūta, ka man vajag kustību, nekur nepazuda. Kad atkal sāku meklēt kaut ko sev, izmēģināju Pilates, anti-gravity jogu, TRX, aerobiku un citas nodarbības. Viss bija labi, treneres bija lieliskas, bet vienmēr pietrūka kaut kā tāda, kas liktu nevis domāt: “Man vajadzētu aiziet uz treniņu”, bet gan – “Es gribu tur būt.”

Tad kādu dienu Jelgavā ieraudzīju SANLatino sludinājumu un aizgāju pamēģināt.

Pirmajā nodarbībā es sapratu divas lietas. Pirmā – es vispār nesaprotu, ko daru. 😄 Nezināju ne salsas, ne bachatas pamatsoļus, bija grūti uztvert ritmu un atkārtot kustības. Otrā – man tas ļoti patīk. Mūzika, sievišķīgās kustības, pati dejas sajūta – tas bija tieši tas, ko tik ilgi biju meklējusi.

Kad Santa vēlāk piedāvāja atsevišķas pamatsoļu nodarbības iesācējām, es aizgāju. Kad sapratu bāzi, viss nostājās savās vietās – un sākās mans SANLatino stāsts.

Pa šiem gadiem dzīvē ir bijis daudz kas – darba maiņas, šķiršanās, Covid laiks, dažādi vieglāki un grūtāki posmi. Ir bijušas arī pauzes dejās. Bet SANLatino man ir tā īpašā vieta, par kuru vienmēr zinu: es varu atgriezties. Atvērt durvis un ieraudzīt pazīstamas sejas. Varbūt grupa būs mainījusies, bet daļa meiteņu būs tās pašas. Un būs tā pati sajūta, ka esi atnākusi pie savējiem.

Man ļoti daudz nozīmē arī Santa. Viņas sievišķība, smaids un enerģija rada atmosfēru, kuru grūti aprakstīt. Reizēm, skatoties, kā Santa dejo, man šķiet, ka redzu mazu priekšnesumu. Un tad pati kaut kur aiz viņas dejoju līdzi, un mēs visas uz stundu nokļūstam vienā kopīgā enerģijas vilnī.

Uz SANLatino varu atnākt jebkādā noskaņojumā. Pēc smagas darba dienas. Ar galvu, kas pilna ar domām. Kad ģimenē kaut kas notiek. Vai gluži pretēji – kad dzīvē viss ir lieliski un gribas vienkārši priecāties. Sākas mūzika, sākas deja – un uz vienu stundu viss pārējais paliek kaut kur ārpusē.

Ikdienā un darbā man bieži jābūt stiprai, mērķtiecīgai, fokusētai un jāpieņem lēmumi. Dejojot es varu nolikt to visu malā un atgriezties pie citas savas daļas – sievišķīgas, emocionālas un brīvas. Gurnu kustības, rokas, mūzika, ritms… Ar gadiem deja man ir devusi ne tikai fizisko formu un enerģiju, bet arī daudz lielāku pārliecību par sevi un savu ķermeni.

Man ļoti tuvi ir Martas Grehemas vārdi:

“Deja ir dvēseles apslēptā valoda.”

Man šķiet, tie ļoti precīzi pasaka to, ko deja nozīmē man. Tā ir iespēja izpaust emocijas un daļu no sevis, neko nesakot vārdos. Dažreiz pietiek vienkārši dejot.

Un laikam tieši tāpēc es atkal un atkal atgriežos SANLatino. ❤️