top of page

Taņas īpašais Kustību stāsts: Deja ir dvēsele. Deja ir draudzība. Deja ir sajūta. Un deja esmu ES. ❤️

  • 30. aug.
  • Lasīts 2 min

Mans ceļš SANLatino sākās pirms deviņiem gadiem, laikā, kad manā dzīvē bija diezgan sarežģīts posms. No malas viss šķita kārtībā – es biju laba sieva, mamma, uzņēmuma vadītāja, rūpējos par ģimeni, darbu un cilvēkiem sev apkārt. Biju pieradusi būt stipra, atbildīga un visu paspēt, taču kaut kur starp visiem šiem “vajag” biju nemanot pazaudējusi pašu svarīgāko – sevi un savu iekšējo sievieti.


Santu pazinu jau sen, vēl no sporta kluba “Atlētika”. Jau toreiz viņa manī bija ielikusi mīlestību pret latino dejām, lai gan vēl nenojautu, ka pēc daudziem gadiem tieši deja kļūs par vienu no maniem ceļiem atpakaļ pie sevis.

Sākums gan nebija viegls. Nevarēju salikt kopā ne rokas, ne kājas, un brīžiem šķita – kāpēc es vispār šeit esmu? 😄 Taču Santa prata atrast īstos vārdus un sajūtu, lai es atnāktu vēlreiz. Un tad vēlreiz. Pamazām tas, kas sākumā šķita sarežģīts un svešs, kļuva pazīstams.

Mani aizrāva ne tikai deju soļi, bet arī atmosfēra, enerģijas apmaiņa, mūzika, latino ritmi un sajūta, kas rodas, esot kopā ar sievietēm, kuras arī ir atnākušas uz zāli ne tikai dejot, bet uz brīdi atstāt aiz durvīm visu pārējo!

Tad es sapratu, ka deja nav tikai kustība. Tā ir iespēja atkal sajust savu ķermeni, sievišķību un enerģiju, uz brīdi aizmirst par to, kas vēl jāizdara un ko no manis sagaida citi. Dejojot es varu vienkārši būt.

Šodien, pēc deviņiem gadiem, SANLatino man nav tikai vieta, kur mācos dejot. Tā man ir kļuvusi par vietu, kur esmu atradusi draudzību, enerģiju un atgriezusi sevī to sievieti, kuru kādā dzīves posmā biju pazaudējusi.

Deja ir dvēsele. Deja ir draudzība. Deja ir sajūta. Un deja esmu ES. ❤️

Šodien es varu godīgi pateikt – es atradu sevi.

 

 
 
 

Komentāri


bottom of page